Folijas izmantošana ikdienas dzīvē mūsdienās vairs nav nekāds retums, taču ar katru gadu cilvēki atrod arvien jaunus un radošus veidus, kā šo materiālu pielietot savā labā.
Viens no interesantiem un noderīgiem piemēriem ir maksājumu kartes ietīšana folijā, un šodien aplūkosim, kāpēc tas var būt būtiski.
Es pats savu bankas karti vienmēr ietinu folijā un iesaku to darīt arī tev, lai nodrošinātu maksimālu drošību. Šai darbībai ir konkrēts un svarīgs iemesls, par kuru pastāstīšu tālāk. Mēs visi esam pieraduši pie tā, ka pietiek vien pielikt karti pie maksājumu termināļa, lai pirkums tiktu veikts dažu sekunžu laikā. Tomēr šī ērtība sevī slēpj arī noteiktus riskus, kurus folija var palīdzēt samazināt.
Bet, mūsdienu krāpnieki nekad neguļ, izgudrojot arvien sarežģītākas naudas nozagšanas shēmas. Viena no aizsardzības metodēm, kas kļūst arvien populārāka, ir bankas karšu ietīšana parastajā alumīnija folijā.
Kā darbojas krāpnieki?
Mūsdienu cilvēki var nozagt naudu no kartes, pat neizņemot to no kabatas vai somas. Izmantojot pārnēsājamo POS termināli, viņi vienkārši iet garām noskatītajam un diskrēti izņem nelielas summas — parasti bezkontakta maksājumu limita robežās.
Protams, šai shēmai ir savi trūkumi. Pirmkārt, daudzi cilvēki saņem tūlītējus paziņojumus par darījumiem, kas var nekavējoties nodot krāpnieku. Otrkārt, termināļiem jābūt reģistrētiem bankā, kas apgrūtina procesu. Tomēr krāpnieki atrod nepilnības, izmantojot zagtas vai viltotas ierīces un izņemot naudu nelielās porcijās, lai neradītu aizdomas.
Vai ir iespējams sevi pasargāt ar foliju? Jā, tas tiešām darbojas! Folija izveido vairogu, kas bloķē radio signālu, neļaujot terminālim nolasīt jūsu kartes informāciju.
Taču šī aizsardzības metode nav no ērtākajām: katru reizi iesaiņot karti un pēc tam izlocīt pie kases ir ne tikai apgrūtinoša, bet arī ne pārāk estētiska. Par laimi, ir modernākas un stilīgākas alternatīvas.
Kādas ir dažas uzticamas aizsardzības metodes?
Karšu aizsargājoši apvalki
Šodien jūs varat atrast īpašus karšu apvalkus un makus ar RFID aizsardzību. Tie ir izgatavoti no materiāliem, kas bloķē radiofrekvenču signālus un neļauj krāpniekiem nolasīt jūsu kartes datus. Izvēloties apvalku, ir vērts meklēt uzrakstus “NFC aizsargāts” vai “RFID bloķēšana” – tas garantē, ka jūsu nauda paliks drošībā.
Karšu turēšana kopā. Vienkāršs, bet efektīvs triks: glabājiet savu bankas karti starp citām kartēm, piemēram, atlaižu kartēm. Signāli pārklājas viens ar otru, tādējādi uzbrucējam būs grūtāk veikt savu darbu.
Bezkontakta maksājuma atspējošana. Ja bezkontakta maksājumus izmantojat reti, šo funkciju varat atspējot bankas lietotnē vai filiālē. Šajā gadījumā krāpnieki vienkārši nevarēs novilkt naudu bez jūsu ziņas.
Parasti pirmais bankas konts jauniešiem tiek atvērts, sasniedzot 13 gadu vecumu, taču pēdējos gados šī tendence pamazām mainās – arvien biežāk vecāki izvēlas kontu atvērt jau tad, kad bērns uzsāk skolas gaitas. Piemēram, pagājušajā gadā savu norēķinu karti un bankas kontu saņēma aptuveni 300 sešgadnieku, bet septiņu gadu vecumā šis skaits jau bija četras reizes lielāks – ap 1200 bērnu. Izteikts pieaugums pirmajiem kontiem vērojams arī 9–11 gadu vecuma grupā, kur pēdējo trīs gadu laikā reģistrēts 4% kāpums.
Interesanti, ka, bērniem pieaugot, ievērojami palielinās arī viņu kontos ienākošās naudas apmērs. Vecumā no 6 līdz 13 gadiem tie ir vidēji 34 eiro mēnesī, 14–15 gadu vecumā – jau 74 eiro, bet 16–17 gadu vecumā summa sasniedz vidēji 150 eiro mēnesī. “Swedbank” dati liecina, ka 82% bērnu un jauniešu savu naudu visbiežāk tērē, norēķinoties ar karti, bet tikai 24% mēdz izņemt skaidru naudu bankomātā.
Izplatītākie kabatas naudas tēriņi šajā vecuma grupā ir pārtikas iegāde, kafejnīcu apmeklējumi un transporta pakalpojumi, katram no šiem mērķiem vidēji atvēlot ap 2 eiro.
